Tik viegli padoties, bet ak-cik grūti lidot,
Pie katras vēsmas spārni gauži sāp...
Vien Tava izvēle būs izkrist zemei cauri
Vai tomēr cīnīties un baltā kalnā kāpt...
Ir Tavos spēkos atrast dzīves jēgu,
Jo padoties jau katrs reizēm prot,
Ir jācīnās, ir jātic gaišai dienai-
Lai vari citiem mīlestību dot!
Kaut spārni sāpēs, dursies sirdī šķēpi,
Kaut dzīve sitīs, nāksies zemē krist -
Ir jāceļas, ir jātic saviem sapņiem,
Lai baltās kupenās ar prieku vari brist!
Atslegas vārdi: Skaisti.0
Moon M. 22. dec 2010. 15:12....vāverītei bail sametās...tak klīst arī mednieki.........
Aivars K. 22. dec 2010. 15:10tak johaidī, ir lietas, kas tikai uz *tausti* ņemmamas.. kur tu moon, tik aprobežota palikusi..p
Moon M. 22. dec 2010. 15:03Nav vairs tas acu gaišums.........tā kā būtu........tā kā nebūtu.........
Aivars K. 22. dec 2010. 15:02pārbaudi, varbūt sens pielūdzējs..p
Moon M. 22. dec 2010. 14:59Man jau redz nedod miera.kas tas otrs par vāverpuiku tur pielīferējies???-nevar saprast-pazīstams vai vēl nepazīstams........
Aivars K. 22. dec 2010. 14:57ak jēziņ, es tak par tām vāverītēm..
Moon M. 22. dec 2010. 14:56Nu beidz....vai tad nav skaistas rindiņas............es tagad tikai šajā virzienā darbošos.........
Aivars K. 22. dec 2010. 14:55es arī aš apraudājos..p
Moon M. 22. dec 2010. 14:37...un ja zinātu šim vēl vārdu.........
Dzēsts profils
22. dec 2010. 14:36Vēverpuika,tāds mīļs.
Moon M. 22. dec 2010. 14:32Cik mīļa bildīte-paldies .......tikai kas tas otrs man tur klāt piestājies?-vai Tu Andi nepateiktu..........
Dzēsts profils
22. dec 2010. 14:31