...tik nepadoties...

22. dec 2010. 14:07

Tik viegli padoties, bet ak-cik grūti lidot,
Pie katras vēsmas spārni gauži sāp...
Vien Tava izvēle būs izkrist zemei cauri
Vai tomēr cīnīties un baltā kalnā kāpt...

Ir Tavos spēkos atrast dzīves jēgu,
Jo padoties jau katrs reizēm prot,
Ir jācīnās, ir jātic gaišai dienai-
Lai vari citiem mīlestību dot!

Kaut spārni sāpēs, dursies sirdī šķēpi,
Kaut dzīve sitīs, nāksies zemē krist -
Ir jāceļas, ir jātic saviem sapņiem,
Lai baltās kupenās ar prieku vari brist!

Atslegas vārdi: Skaisti.0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (12)

Moon M. 22. dec 2010. 15:12

....vāverītei bail sametās...tak klīst arī mednieki.........

Aivars K. 22. dec 2010. 15:10

tak johaidī, ir  lietas, kas tikai uz *tausti* ņemmamas.. kur tu moon, tik aprobežota palikusi..p

Moon M. 22. dec 2010. 15:03

Nav vairs tas acu gaišums.........tā kā būtu........tā kā nebūtu.........

Aivars K. 22. dec 2010. 15:02

pārbaudi, varbūt sens pielūdzējs..p

Moon M. 22. dec 2010. 14:59

Man jau redz nedod  miera.kas tas otrs par vāverpuiku tur pielīferējies???-nevar saprast-pazīstams vai vēl nepazīstams........

Aivars K. 22. dec 2010. 14:57

ak jēziņ, es tak par tām vāverītēm..

Moon M. 22. dec 2010. 14:56

Nu beidz....vai tad nav skaistas rindiņas............es tagad tikai šajā virzienā darbošos.........

Aivars K. 22. dec 2010. 14:55

es arī aš apraudājos..p

Moon M. 22. dec 2010. 14:37

...un ja zinātu šim vēl vārdu.........

Dzēsts profils 22. dec 2010. 14:36

Vēverpuika,tāds mīļs.

Moon M. 22. dec 2010. 14:32

Cik mīļa bildīte-paldies .......tikai kas tas otrs man tur klāt piestājies?-vai Tu Andi nepateiktu..........

Dzēsts profils 22. dec 2010. 14:31

Autorizācija

Ienākt