Iesien mani savā dvašā-
nātna mezgla siltās skavās,
pirms pret rītu vienu palaist
miglā, pieguļniecē, pļavās.
Lai es eju, kur vien tīkas…
Lai es daru, ko vien gribas…
Kā no sevis neizbēgti-
tā no tavas mīlestības.
Nemanāmas, neatskārstas
dvašas zeltījuma vaigā,
kurš pat nemīlu ar mani
uzticīgi līdzi staigā.

Leons Briedis