Laime!
19. dec 2010. 12:10
Kas tas Tev rokā?
-Laime...
-Bet kādēļ tik maza?
-Tā ir tikai mana. Toties kāda starojoša un skaista...
-Jā, brīnišķīga!
-Gribi gabaliņu?
-Laikam...
-Dod saujiņu, es padalīšos.
-Ai, tā ir tik silta!
-Patīk?
-Ļoti...pateicos! Zini, man kļuva daudz labāk, kad turu Laimi plaukstā...
-Tā ir vienmēr.
-Un kas būs, ja es ar kādu padalīšos?
-Tad tavējā kļūs lielāka!
-Kā tā?
-Pati nezinu. Tikai pēc tam tā kļūst arvien siltāka.
-Vai rokas ap to nevar apdedzināt?
-Rokas apdedzina sāpes...Laime tās silda, bet nededzina!
Padalies ar savu gabaliņu Laimes, dod to katram, kam Tu to novēli!
Atslegas vārdi: dzeja18355
Komentāri (3)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Janeks L. 20. dec 2010. 08:05Ceru, kad nekas erotisks te netiek apspriests tagadiņ.
Janeks
Dzēsts profils
19. dec 2010. 12:23Kāda laime,atrast to,ko kādreiz savā muļķībā biji aizsviedis projām!!!
Dzēsts profils
19. dec 2010. 12:18Manās plaukstās pulsē sirds,
Atradu pie kājām zālē...
Kāds to bija zaudējis
Un bez prāta traucies tālēs.
Naktī pārsalusī sirds,
Saulei austot, rasas klāta,
Manās plaukstās silstot mirdz-
Manīs tas,kurš meklēt nāktu.
Manās plaukstās pulsē sirds...
Jūtu katru pieskārienu.
Mana krūtīs ritmā sit...
Nespēju to atstāt vienu.
Citi ejot noskatās,
Plaukstā pulsējošā sirdī.
Gaidu,kad reiz klāt tai nāks,
Īstais...
Pukst tā tev...
Vai dzirdi?/aut.nez./