Kad dižegles baltajā azotē
maza eglīte snauž,-
klusi, tik klusi, klusītiņām
zaķēns burkānu grauž.
Un pazarē neknosās čiekuri
un nebirst no pazarēm sniegs
aiz bailēm, ka pusnaktī neaizbēg
mazās eglītes miegs.
Un lapsa tad cilpo uz pirkstgaliem
un izsalcis negaudo vilks,
jo cik tad mazajai eglītei
tāds miedziņš ir ilgs?
Laimonis Vāczemnieks
Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38631, Attiecības38723
savsem k. 16. dec 2010. 21:42Un tad nāk vectētiņš at cirvīti - un bērniņiem ir prieks ...
Nikita T. 16. dec 2010. 21:04Baudu ziemas miegu
raisa l. 16. dec 2010. 21:02tu esi sajūsmā vai izliecies?
Vasilijs P. 16. dec 2010. 17:55Viss labais no koledzas-bet kompleksi no VEFa...
Dzēsts profils
16. dec 2010. 17:52Smuki !
Ingrida X. 16. dec 2010. 17:13Kas ar Tevi notiek???????
Paņem b-kā kaudzi grāmatiņu un- klaidējies.
Ok- lasi netā un ..priecājies.
Zini, cik visi šie dzejolīši jau apvalkāti????
Katrā Ziemassv.eglītē bērnudārzā vai skolā tos skaita atkal un atkal.......
Tevī rada SAJŪTAS KAUT KĀDAS??????
Tad..nu tad man prieks par Tevi.
Punkts.