Aivar ,kas tas ir -nenopietnas attiecības ? vai tajās iekļaujas viss maigums ,mīlvārdiņi un kaisle ? vai tad attiecības ,kādreiz sākas ar vārdiem -viss ko tev teikšu -būs nenopietni??mēs tikai spēlēsimies/ vai tā mēdz notikt?

Te nu Aivar laikam būtu jāsaka tā, ja no vienas puses nekas netika solīts tad nav arī iemesla otram atriebties, bet ja tomēr kaut kādi solījumi tika doti tad atkal tagad nav iemesla dusmoties par to, ka otrs jūtas aizvainots un pazemots!
Un cik ļoti mums tomēr dažreiz gribas gan sasolīt to ko neesam spējigi sniegt, gan kādu aprunāt un dzīvot pamācīt, ne pa velti ir teiciens - mute mūsu lielākais ienaidnieks!

ja bijušas jūtas,nez vai izdarīsi ko sliktu cilvēkam,ar kuru kopā pavadīti laimes mirkļi.Traucēt viņa dzīvi,pat ar citu,ir nelietīgi un to nevar izskaidrot ar afekta stāvokli,te runa iet par sevis mīlēšanu.

Jāni, esi ļoti amizanti, bet precīzi noformulējis.. tiešām -kā mazs bērns, kas ieraudzījis veikala skatlogā  smuku mantiņu.. kritīs, brēks, darīs visu, lai māmiņa to nopērk.. ir vai nav par ko, tas neinteresē .. 'bērnam tas piedodams.. bet ko lai saka, ja pieaudzis cilvēks iekrīt tādās kaprīzēs un trako?.. kur te lepnums, kur veselais saprāts?

pats esmu piedzīvojis gan prieku, laimi, gan sirdssāpes.. gan nopietnās attiecībās, gan arī [neliegšos] nenopietnās.. un lai neviens nemet ar akmeni - visi esam tikai cilvēki ar visām vājībām un  cēlajām īpašībām kas cilvēkam piemīt.. lai kā bijis, tomēr esmu  spējis tikt pāri visām ļaunajām domām, kas ne reizi vien nāca prātā.. kam man  vajāt sievieti, ko esmu mīlējis vai tikai cienījis?.. ja nesanāca, tad nesanāca.. ne jau precību nolūkos attiecības tika dibinātas.. un abas puses to zinājām..

nu ko lai saka ,grūtāk ir tam ,kam nau kur atgriezties ....tapēc ir skumji ,ja dod cerības -cilvēkam ,kas ir vientuļš ..vienalga vai tas ir vīrietis vai sieviete ,kāds atgriežas savā ligzdā ,bet ,kādam izjukuši sapņi un cerības ,kas tika dotas ...vaitad tā nau? un ko tik neizdara -afekta stāvoklī ...

Tapēc Dilaila ir grūti un pat neiespējami saprast kas notiek ja pats tajā nepiedalies un vēl ja kādam ir tendence visu izpušķot lai būtu citu acīs vēl lielāks cietējs:)

Jā, īstenībā tiešām tā arī laikam mēdz gadīties!

         Ļoti labs un ļoti aktuāls raksts, Aivar! Un nebūt tas nav attiecināms tikai uz  nicināmu vīrieti, kad attiecības izjukušas. Diemžēl ir piedzīvots, kad arī stiprais dzimums pārvēršas vecā tantukā un  birdina savas nalimīgās mīlestības asaras pa labi un pa kreisi..
        Reiz izlasīju ļoti viedus vārdus ; IR JĀPROT SKAISTI SATIKTIES, UN IR JĀPROT SKAISTI AIZIET... Bet, diemžēl, to otro neesam iemācījušies...
      Pats zemiskākais ir savu PĀRDOMU sūtīšana sava vīrieša / sievietes ģimenei.... Kam tas ir vajadzīgs? Ko ar to iecerēts panākt? Vai tiešām vēl cer saglābt attiecības? Nezinu, bet man liekas, ka tas ir ne tikai nepieņemami, bet nelietīgi.
Īpaši interesanti liekas epiteti, ar kādiem tad nu tas IZVIRTULIS pēc tam tiek apveltīts. Ja jau pašas esam tik godīgas un uz tik augsta plaukta turam laulības apliecību un savu godu, tad kā varēja notikt tāds brīnums, ka ielaidāmies attiecībās ar citas sievietes vīrieti? Atkal visur locītais LIKTENIS?  Ja tā, tad LIKTEŅA LĒMUMS ir jāpieņem un jācienī... Nu kaut kā tā es domāju.....

  

Dilaila vai nekad nav gadījies ka cilvēks savu īsto dabu parāda tikai tad ja kautkas vairs nepatīk........ Var būt simpātisks jauks cilvēks, bet ja nedari pa prātam pārvēršas pūķī........

Bet no vienas tās liesmas sākas..... un ja otra neiedegas ko tad?

.....................visu laiku bija simpātiska un pēkšņi kļuva nesimpātiska vai? Ja man kaut kas cilvēkā nepatīk tad es ar tādu vispār nesatiekos!

Viena pagale taču nedeg.

Ja grib lai uzmācas, bet saprot ka ir tomēr lietas ko nu nekā nevar dabūt...... Kautvai tikai tāpēc ka nav simpātiska tam otram. Bet tas jau droši vien ir arī otrā virzienā:)

Mēdz būt laimīgas ģimenes un arī nelaimīgas.....................mīļāko attiecībās jau eksistē tāds pats modelis..............!

Paldies dievam,man gājušas garām tādas sekas,esmu pratusi saglabāt draudzīgas attiecības ar saviem vīriešiem,tagad reizēm sazvanamies,apsveicam kādos svētkos-tik mums zinamos...Ari vīra mīļākajai/bijušai/nekad neesmu neko riebīgu pateikusi,ne skaidrojusi attiecības ar viņu. Nedrikst nogalināt jūtas,lai arī varbūt grēcīgas,vismaz atmiņām jāpaliek skaistām.

Varbūt varam rīkot arī "Gadu balvu" - Lielākā nosodītāja?

Varbūt ir vērts izveido uzmācīgāko sieviešu topu? Pie mums jau tiek rīkotas dažādas aptaujas...kāpēc gan šādu nevarētu ........ un tad rīkot "Gada balvu" lai taču tauta atpazīst savas varones...

Palasot un pārdomājot, tā vien liekas ka neesam tikuši tālak par savu bērnību, kad ja nevarējām dabūt ko gribam, kritām gar zemi, spārdījām kājas un blāvām skaļā balsī...........

Es tik labprāt padalītos ar savām izjūtām, bet laikam paldies dievam nekad neesmu bijusi ne kanalizācijas caurule, ne arī tā kurai šī kanalizācija līst uz galvas!!! Bet protams tīri teorētiski tāda situācija ir briesmīga un ja vēl tajā zampā tiek ievilkti darbojošos personu pārējie ģimenes locekļi........jā varētu būt ne pārāk patīkami!!!!