Un sākas no jauna,
šī neprātīgā mīlas spēle.
Mana sirds piesūcas tavai,
kā badā mērdēta dēle.

Ak pabaro mani.
dod no sava mīlas pīrāga,
kaut mazu šķēli.
un es piepildīts būšu,
priekā lecot,
aizskaršu debesu strēles.

Mūsu sirdis runā vienā mēlē,
kopīga valoda tām.
kādēl gan jāpretojas vēl?
jo tik tavās acīs mīlošās,
es dzejas vārdus smeļos.
un tikai tavas mīlas spārnots,
pretī debesīm ceļos.