Te bus atbilde -------->

www.youtube.com/watch?v=ZRXM0FY_qs0&ob=av2e

kas nav spējis mīlēt, nekad nespēs nīst..)) un tā ir taisnība.. bet no naida līdz mīlestībai vienmēr ir garāks atpakaļceļš ejams, kā no mīlestības līdz naidam..))

No naida uz mīlestību,ūdens izliets,vilciens aizgājis,piedot var,bet aizmirst nevar! Rautu saiti nevajag siet,nav stipruma vairs...

Katra naidam veltīta stunda ir mūžība,kas atņemta mīlestībai.

Tur jau tā lieta, tīri teorētiski jau mēs zinām kā rīkoties, būtu tikai jācenšas, lai arī praktiski tas izdotos, bet nu protams cēlam mērķim ir jābūt uz ko tiekties!

Piedot var, izpras un saprast var, bet pretī iet nekad! Jo viss kas ir bijis ir pagātne. Reāli dzīvoju tagadnē, kas ar pagātni nav jājauc. Atcerēties labo un sapņot man patīk daru to no bērnības, Pieaugušais būtībā bērns iekšēji vien ir!

Dilaila- mēs neviens neesam perfekts un iespējams(es pat domāju, ka noteikti) , ka tam otram tā kājiņa paslīd arī mūsu it kā pareizās rīcības dēļ . Protams, ka piedošana nenotiek ne dienas , ne mēneša , ne varbūt pat ilgākā laikā, tad , kad tas notiek , tad to jūt ar visu sirdi, jo tad pašā vairs šaubu nav . Un, protams,  cik cilvēku, tik likteņu.

Es jau to visu lili saprotu un arī pietiekami daudz esmu dzīvē dažādas situācijas redzējusi, nevienā cilvēkā jau iekšā ielīst nevar, bet tieši tur kur it kā ir bijusi vislielākā mīlestība pēc tam esmu redzējusi vislielāko naida izpausmi, lūk kā!
Un to, ka vajag otram piedot, tas jau jebkuram ir skaidrs, bet tikai izrādās nav tik vienkārši izdarāms, nesen tieši lasīju vienu pētijumu, kur bija teikts, ja cilvēks vārdos it kā sev ir pateicis, ka piedod otram pārinodarījumus, tad īstenībā tomēr to nav tik vienkārši tā pa īstam izdarīt sirdī, jo ik pa laikam tas tārpiņš ko sauc par nepiedošanu tomēr graužot!

Naidoties nau pareizi uz reliģijas vai nacionalizma, milestiba ir cits jautajums tas ir divu cilveku atiecibas.

Dilaila -  neesmu atlidojusi, bet pietiekoši ilgi esmu dzīvojusi šajā pasaulē un redzējusi, kas ir patiesa mīlestība , kas ir uzspēlēta mīlestība, kas ir meli un neuzticība, tā, ka nav ne no kuras patiesās mīlas planētas jāatlido, lai to saprastu.
Naids vairo naidu un pats trakākais, ka tam, kurš nespēj piedot, tam pašam tiek visvairāk sliktās enerģijas, jo ar savu naidu viņš sevi grauž kā tārps no iekšpuses.

ja naidam neļauj pār sevi valdīt un uzkundzēties   un ir bijusi patiesa mīlestība ,viss naids un dusmas izplēn ...ir tikai jāiemācas -PIEDOT un paiet solīti viensotram pretīm

Kā tad lili...............no kuras patiesās mīlas planētas tad esi atlidojusi??? Cik cilvēku tik arī situāciju, esmu redzējusi tādas lietas ko cilvēks savā naidā ir spējīgs izdarīt, bet pirms tam it kā bija bijusi mīla "kamēr nāve mūs šķirs"!

Nedomaju ka ir iespejams saskaitit jo tadu nau, un ja ir pec laika atkal bus no  Mīlestības līdz naidam-ir viens solis.

Ja patiesi esi mīlējusi, tad naids nevar būt, kaut arī cik sāpīga būtu šķiršanās. Var būt pārdzīvojumi, sāpes, neticība turpmākajām attiecībām, bet ne naids.

atpakaļceļa vienkārši nav. vismaz man.

Man jau liekas, ka iegūt mīlestību pēc naida ir gandrīz neiespējami!

man pagaja 17 gadi.  bet nu jau atkal nav vairs naida.....nav ari miilestibas... nekaa nav...