Mācies dūšīgi. Iegūsi labu izglītību... varēsi pelnīt daudz naudiņas... grezni dzīvot. Vai nav kaut kur dzirdēti vārdi? Ko mēs saprotam ar vārdu „izglītība”? Manuprāt, šai izpratnei daudz piemērotāks vārds būtu – arodapmācība. Kāpēc? Tāpēc, ka minot vārdu „izglītība” parasti saprotam tādu apmācību kuŗā gūtās zināšanas noder iztikas pelnīšanai. Un nav svarīgi kāda līmeņa arodapmācību gūstam. Atslēdznieks, šoferis, ārsts, žurnālists, jurists, operators u.c. Šie visi ir arodi. Domāti iztikas pelnīšanai. Dažāda līmeņa, ar dažādu apmācības ilgumu.
Kāds jautās. – Vai tad ir vēl kāda izglītība? Ko tad citu lai mācās, ja ne arodu? Kāpēc mācīties kaut ko, ar ko vēlāk nevarēs pelnīt?
Protams, ka pasaulē ir arī citas zināšanas. Un vēl vairāk nezināmā. Tās ir mācības par pasaulskatu, cilvēka sūtību, dzīves jēgu, labo un ļauno, u.c. Vienu vārdu sakot – dvēseles izglītība.