Tu manā dzīvē ielauzies, kā karsto jūtu vētra,
Līdz tam, kā vairogs bija mana mierīguma sēta
To pati nezinot, Tu kurini man vibrācijas sirdī,
Es nezinu, vai vēlos pērties saldi- lauzto siržu pirtī...

Vai tiešām manā dzīvē sieviete, ko jūtu?...
Ko pirmo reizi apskaujot, es bezgalībā zūdu
Nav tiesību man viņu zaudēt, un viņa mani atkal atrod,
Kā vēl neviena, un nekad, tā viņa mani saprot!

Kā pēc es no šīs sievietes gandrīz vai sāku atteikties
Tas nebija tas rezultāts, uz kuru vēlējos es tiekties.
Kaut kas man saka priekšā to, kad sirds dāma ir ” dzelžaina”
Aiz viņas balss un gara apvalka, tai būtība ir ”samtaina”.

                   / Janeks Laganovskis /