Par Jūsu 14. jūlijā pieņemto lēmumu, atgriežot atpakaļ Saeimā caurskatīšanai Valodu likumu, aplaudēja pils parkā nelikumīgi sapulcējušies piketētāji, bet latviešos Jūsu rīcība aizskāra nacionālo pašlepnumu un radīja pāridarījuma sajūtu. Šoreiz pamattauta no Jums ir saņēmusi kārtīgu pliķi. Neticam, ka Jūs neaptvērāt, ka izcili liberālo valodas likuma labošanu histēriski pieprasa Krievijas impēriski šovinistiskie spēki kopā ar bezatbildīgiem rietumu aizbildņiem un pašmāju kosmopolītiem.
       Starp citu, piketētājus pils parkā vadīja vēl nesenā pagātnē pazīstami atklāti valsts neatkarības pretinieki un kompartijas aktīvi darboņi.
       Pasaulē pieņemts, ka valsts prezidenti akceptē tādus lēmumus, par kuriem aplaudē pamatnācijas pārstāvji. Jūs neizturējāt pirmo pārbaudījumu latviešu tautas un latviešu valodas aizsardzības sakarā, un tas Jums par labu nerunā. Šī rīcība ļoti atgādina Jūsu priekšgājēja rosīšanos, kurā bija grūti saskatīt kaut ko no patriotisma.
       Katra piekāpšanās internacionālistu – krievu impērisko aprindu pārstāvju priekšā ir kā nagla latvietības, latviešu valodas un latviešu tautas izdzīvošanas zārkam. Jūsu pirmie soļi savā atbildīgajā amatā tiek sperti Latvijas un latviešu ienaidnieku pavadā, un turpmāk šie mūsu tautas un valsts nelabvēļi prasīs no Jums arvien jaunas un lielākas piekāpšanās, kas galu galā novedīs pie konflikta ar latviešiem.
       Konsekventi stingra valodas likuma aizstāvēšana ir vienīgais ceļš, kā pārtraukt šo mūsu tautas nelabvēļu nekaunīgo prasību eskalāciju.
       L. Meri Igaunijā un V. Adamkus Lietuvā ir tautā iemīļoti tāpēc, ka viņi savu atbildību izjūt visupirms pret savu tautu, valodu un valsts neatkarību. Ņemiet piemēru no viņiem un Jūs iegūsiet ne tikai latviešu tautas mīlestību, bet arī cieņu šovinistiski noskaņoto un ārējo spēku uzkūdīto cittautiešu vidū. Jūsu piekāpšanās šajā ļaužu kategorijā izraisa tikai nicinājumu un izsmieklu. Nekauņas ciena tikai spēku un principialitāti.
       Ar lielu cieņu sveicam tos 73 deputātus, kas, apzinoties, ka mūsu valoda atrodas uz iznīcības robežas, pieņēma minēto valodas likumu. Esam pārliecināti, ka viņi konsekventi aizstāvēs šo valodas likumu, neļaus to liberalizēt, ar to izpildot savu svēto pienākumu gan pret savu valodu, gan pret savu tautu – vēlētāju.

A. Caune,
politiski represēto valdes priekšsēdētājs
1999.g.
Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/18_augusts/lapa7.htm