Laikraksta „Diena” 2002. gada 28. marta numurā bija publicēts raksts <<Mudina atjaunot Endzelīna rakstību>> ar apakšvirsrakstu <<Valsts valodas centra eksperti uzskata, ka alfabēta maiņa ir lingvistiski nepamatota un <<polītiski bīstama>> >>. Ja šai rakstā teiktais tiešām atbilst Valsts valodas centra ekspertu uzskatiem un ja rakstā nav kļūdu, tad jāsaka Endzelīna vārdiem citā līdzīgā gadījumā, ka šai Valsts valodas centra ekspertu komisijā ir salasījušies gandrīz vai vieni vienīgi stulbeņi. Proti, viņi piedēvē Endzelīnam, viņa kopā ar Mīlenbachu veidotajai rakstībai tādas lietas, kādu tur nemaz nav, bet pēc tam paši nobalso, ka tas neesot vajadzīgs un esot pat polītiski bīstams.
Šis ir citāts no Jāņa Kušķa grāmatas «Mūsu valoda II» Padomi latviskas valodas cienītājiem
Biedrības «Latvietis» priekšsēdis Jānis Kušķis dzimis 1930. gada 14. novembrī Lazdonā. 1955. gadā beidzis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti, turpinājis studijas turpat aspirantūrā 1955–1958. Ieguvis filoloģijas maģistra gradu. No 1958. līdz 2009. gadam ir lektors LU Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas (vēlāk Baltu valodu) katedrā.
Publicējis ap 1200 rakstu par valodniecības jautājumiem dažādos izdevumos Latvijā un ārzemēs. Veidojis 900 raidījumu par valodu Latvijas Radio. Līdzautors grāmatai «Kā latvietis runā» (1994). Lasījis referātus par valodu Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Maskavā, Toronto, Ņujorkā.
Jānis Kušķis ir Austrālijas un Latvijas biedrības goda biedrs (1998), Teodora Reitera fonda goda biedrs (1998), darbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopā. Saņēmis Kārļa Mīlenbacha balvu (1999), Luža Bērziņa lielo balvu (2001), Teodora Reitera lielo balvu (2004), ir Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks (2004).