Nebutu Jus atlavusi aizsakt informacijas parraides sietamu ar datu bazi PORNO,neviens nebutu noticejis,kad Informacija ir patiesa.

Ja kāds dzīvo sekošanā Jēzum Kristum vai ir nodarbināts kalpošanā draudzē un pazīst sabiedriskās attiecības – tāds taču spriedīs reāli un atzīs savu bezspēcību: misija, mācīšana, ikdienas dzīve ar Rakstiem un pēc Kristus pavēles šodien vairs nav nekādā vērtē un nespēj nevienu uzrunāt. Tādā attieksmē mēs piedzīvojam abu valstību sadursmi, un šeit mums pat ir jāatbild, pie kuras no tām tad īsti izvēlos piederēt es – kādam Kungam pakļaujos, kā priekšā man īstenībā ir bijība. Vienu lietu mums vajadzētu ņemt vērā un paturēt prātā: šādi konflikti ir nepieciešami, tie ir pat svētīgi, jo tajos Dieva valstība darbojas mūsu vidū.

Šeit vēl arī tāds jautājums: vai tiešām mācekļi viņu ceļa sākumā atradās labākā stāvoklī? Viņu situācija – ievērība sabiedrībā, saimnieciskie līdzekļi un rocība, - taču vispār nav salīdzināmi ar mūsējo. Pēc cilvēciskās sapratnes augšāmceltā Kunga dotā uzdevuma izpilde bija pilnīgi bezcerīga. Baznīcas augšana visu pasaules tautu starpā, un tā pat arī mūsos, ir tas redzamais brīnums, kad piepildās Kunga dotais un šo uzdevumu ietverošais apsolījums. Šeit mācekļu izbailes un šaubas pārspēj brīnums un Svētā Gara spēks, kas pirmajos Vasarassvētkos viņiem deva drosmi sludināt un kas gādāja par sludināšanas iedarbību (Ap.d.2).

Alternatīva notikumu gaita būtu tāda, ka draudzei pasaules priekšā ir bailes un kauns, un tādēļ tā tiecas tai pielāgoties un rezultātā kļūst tai līdzīga. Tādā gadījumā tas neizbēgami noved pie tā, ka draudze izzūd pasaulē. Tā rodas kristieši tikai vārda dēļ [pēc], un no tiem arī baznīca tikai vārda dēļ [pēc] , kā to apraksta Jāņa Atklāsmes grāmata par draudzi Sardos: “Tev ir tikai vārds, ka tu dzīvo, bet tu esi miris.”