Kamēr balti cilvēciņi
Sniega kalnos slidinās,
Tāda balta pasaulīte
Tiem zem kājām lidinās.

Mēness balti ziemeļvēji
Linu baltās smilgas glāsta,
Apķērpojies balts ka ola,
Akmens zemei dzīvi stāsta.

Kliedzot skaļi baltas dziesmas
Zili baltos mākoņos,
Lido baltas bezdelīgas
Spraigos rīta debešos.

Baltām rokām meitenīte
Baltās smiltīs vaigu glauž.
Kas zin, cik vēl baltu stāstu
Senās jūras smiltīs snauž?

Gluži kā šī baltā dziesma,
Kura gliemežvākā mita,
Aizlidoja baltiem diegiem
saulē. Vai man tik tā šķita?

Varbūt tā bij balta doma,
Kuru jūrā iztraucēju?
Varbūt tikai rīta migla –
Domu pati sacerēju...?