Balta sirds
Liela un stipra,
Ar valodu lepnu,
Kas skaļi var izteikt visdziļāko Domu-
Tāda nāk pie Jums mana Sirds.
Stingri, bet maigi tā ņem Jūs pie Rokas
Un dodas
uz vietu, kur klusums un balts,
Tur viss, mīļie, rodas!
Tur viss, mīļie, sākas,
Tur sākas spēle un mīlestība,
No tās atkal raizes un pārestība,
No tā atkal balta nebūtība,
Un beigās – vienkārši brīvība.
Dzīvība.
Dzīva, ar nepacietību Rokās,
Tāda mana Sirds pie Jums, mīļie, dodas,
Lai dāvātu Jums savas baltās Domas
Kā raibas un krāsainas rozes.
Vai ziniet?
Mūs visus kaut kas vieno,
Vai ikdienā skrienot, vai atmiņās brienot,
Un to es vēlos Jums iedot.
Balta Sirds. No manām Rokām Jūsu.
Balta Sirds. Un tagad tā būs mūsu.

Brigita Seņkāne