No monotonām skumjām dienām
Es klusi, klusi lēnām bēgšu
Un putnus krāsošu uz sienām
Durvis, aizejot, aiz sevis slēgšu

Mākslinieks, kas dzīvo manā prātā
Paleti ar burvju krāsām ņems
Un otiņa, kas garā kātā
Par manu laimi atkal lems

Atmiņā nāks jūras bangu skaņas
Mīkstās smiltis, kaiju balsis
Un smaidīs baudā manas maņas
Kad dejots tiks ar tevi valsis

Šo burvju pasauli var zīmēt
Var smiltīs tavas plaukstas rakt
Uz stabiem tavu foto līmēt
Un dzīves pelēcībai dienas zagt

Tā zīmēju es sapņus mūsu
Cerībā, ka rīt būs savādāk