Mans ceļš vēl apsnidzis no rīta.
Balts. Nesamīts.

Kas atnāks pirmais
Un atstās iemītas pēdas
Kā zīmes, kā rakstu
Jaunai, baltai
Dienas lapas pusei?

Tad atkal
Pārklāsies sniegiem –
Sniegs ir mūžīgs
Un mūsu pēdas
Ir tikai mazi, nepastāvoši
Iespiedumi
Laika skrējā.

Mūžības krāsa ir balta.
Kā sniegs.

/dzejoļa autors Lolita Gulbe/