Sala pieskāriens…
Un gaisma zūd,
Bet sirdīs šai gaismai,
Uz mūžu būt…
Pārslu eņģeli…
Tiem spārni trausli,
Kūst tie saujās,
Bet daile to stipra –
-tie plaukstai klāt kļaujas..
…Viņi kusīs Zemes plaukstā,
Dzīvību padzirdot radīs…
Īstenosies vēlme skaļi paustā –
- viņi mūsu sirdis vadīs!
Cik daudz eņģeļu te bijis,
Ka to pūkas baltās…,
Aizdzen prom skumjas saltās?
/dzejoļa autors Guntis Vāveris/
Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38631, Attiecības38723
savsem k. 29. nov 2010. 22:49Man tas liekās par daudz - pietiktu jau ar dažiem simtiem ..... krīzes laikā - tāda izšķērdība ...
Jānis K. 29. nov 2010. 20:39Šo dzejolītti vadzētu skaitīt kapos pie izvadīšanas.
Dzēsts profils
29. nov 2010. 17:30Pārslu enģeļi baltie
nāk apsegt zemi
ar saviem ķermeņiem trausliem ,
kaut zina , ka mirs ...
viņa to zina , bet nāk ,
lai aizdzītu skumjas saltās ...
nadya c. 29. nov 2010. 13:36nezinu ka tur ar tiem enģļiem bet man gan patik kad iet lens lens sniegs ar lielam parslam un klussums apkart tumš tikai parslas un pilnīgi dzirdams ka miņas kŗt vau es gan ja izdodas eju pastaigatie tada laika labi domajas un ka es pamanjiu tikai labas domas nak