Ir saule, debesis,
Un maize abrā rūgst.
Un bērni dzimst -
Nekā jau nepietrūkst.
Bet skaidri jūti,
Pirmais sniegs kad snieg,
Ka nepietrūkst,
Bet arī nepietiek.
Jo tas, kas dabūts,
It nekur nav liekams,
Un tas, kas liekams,
Ir tik nepietiekams.
Un tad, kad zvaigzne krīt,
Tā it kā iekož:
Viss nepaliekošs ir
Un nepietiekams.
/dzejoļa autors Imants Ziedonis/
Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38631, Attiecības38723
Jānis K. 29. nov 2010. 16:40Izpostīta zeme .
Dzēsts profils
29. nov 2010. 14:08Un patiešām nekā jau nepietrūkst , jo katra diena , ko tu dzīvo , ir īpaša diena.
Skaidrite L. 29. nov 2010. 13:34Jā, Ziedoņa dzeja jau nevar nepatikt!