Dzēsts profils
25. nov 2010. 08:59 Dzīve paiet ātri, tas tiesa, bet skumt par to nav vērts.
Mums jāiemācās dažreiz apstāties no šī lielā skrējiena, paraudzīties sev apkārt, ieskatīties dabā, nu kaut vai šorīt šajā apbrīnojamā baltumā...
Bet skumt un nožēlot par aizgājušajiem gadiem - to nē. Varam vienīgi vērt vaļā pagātnes lapas, lai atcerētos skaistākos mirkļus
Dzēsts profils
25. nov 2010. 08:50Galvenais paspēt ko labu tajā izdarīt. ,nav ko skumt,neba šai dzīvei dzīvojam,bet nākamai.
Laura k. 24. nov 2010. 23:19Ei,meitene!!! Turies pie gaisa,ja Zeme apmāna!!Arī man bij apgriezti spārni..bet viss ir pārejošs..VISS! Jā,gan labais-diemžēl,gan ne tik-par laimi!Un rīt būs atkal jauna diena,un tās lāses,kas rit rudenim pāri,ir prieka asaras,ka drīz būs ziemassvētki ,un atkal nāks vecītis ar dāvanu maisu un uzdāvinās mums prieku!Un sveces neraudās,bet dos gaišumu visam gadam!
Dzēsts profils
24. nov 2010. 21:20Šajā drūmajā un tumšajā laikā tā gadās,ka uzjundās nepatīkamas domas.Tad iededzinu sveces un cenšos ko gaišu un patīkamu padomāt
Antra K. 24. nov 2010. 21:08Tik traki jau nav .Domāju,ka katram ir arī skaistie brīži ,ko atcerēties!
Vasilijs P. 24. nov 2010. 20:52Slava Jusu Daugulim!
Laura k. 24. nov 2010. 20:51Jā,viss skrien vēja spārniem...bet mēs paliekam tādi paši!
Pieminēji mirušo piemiņas dienu...kaut ko esi šai dzīvē zaudējusi..vai kādu?
Bet dzīvē mēs redzam to,ko gribam redzēt,vai cenšamies tā darīt..
Saprotama nostaļģija šai drūmajā laikā..Uzliec savu mūziku un apēd šokolādi,palīdzēs!!
Aleksandrs V. 24. nov 2010. 20:37....vairāk konkrētības,tad arī saskatīsim to,ko gribam.....
Dzēsts profils
24. nov 2010. 20:34Nevajag domāt par dzīvi,vajag domāt par "večiem".