Lepnums - atrašanās uz dažāda augstuma pakāpieniem.......
  Neuzticība - pamatots iemesls......
  Sapratne - nevēlēšanās iedziļināties otra problēmās......

   Māju putniņš nīka sprostā, bet brīvais lidoja mežā.
Kad laiks bija pienācis, tie satikās, tā liktenis bija nolēmis.
Brīvais putniņš sauc: "Ai mans mīļais, lidosim uz mežu."
Bet sprosta putniņš čukst: "Nāc, dzīvosim abi sprostā."
Brīvais putniņš atbild: "Kā gan lai es sprostā izplešu es spārniņus?"
"Ak, vai," sprosta putniņš sauc, "pie debesīm es neredzu laktas, kur uzmesties."
Brīvais putniņš sauc: "Mans mīļais, uzdziedi man meža dziesmu."
Bet sprosta putniņš teic: "Nāc, nometies man blakus, es mācīšu tev gudro valodu."
Meža putniņš kliedz: "Nē, ak nē! Dziesmas nekad nav iemācāmas."
Tad sprosta putniņš teic: "Man žēl, bet meža dziesmu neprotu."

Ilgās viņu mīla spēcīga, bet lidot spārnu pie spārna nekad viņi nevar.
Caur sprosta restēm viņi saskatās un velti nopūlās viens otru iepazīt.
Tie ilgās vēdina spārnus un dzied: "Mans mīļais, nāc jel tuvāku!"
"Brīvais putniņš sauc: "Tas man nav iespējams, mani baida sprosta aizšautās durvis."
Un sprosta putniņš čukst: "Ak mani spārni nevarīgi un nejūtīgi."