...mirkļa emocijas....uzplaiksnī...un mēs rīkojamies...nedomādami, steigā!!!...vai tā mēs reizēm nenogalinām jūtas ?......Steiga tādos gadījumos nav labākais padomdevējs...steiga mums neļauj nolaisties dziļumos, steigā nav laika domāt, izsvērt , izprast...bet, vajadzētu paciesties tik daudz, lai norimtu emocijas un būtu laika pieslēgt sirds gudrību!..iemācīties pacietību, kas iemāca nesasteigt.....pacietību, kas laiž pie vārda arī dvēseli...pacietība, kas prot arī sadzirdēt un ieklausīties!....
...katram no mums noteikti ir bijuši brīži, kad neesam spējuši apvaldīt savas emocijas, lai gan tas būtu bijis svētīgi!
Atslegas vārdi: doma23288, jūtas57, attiecības38723, cilvēks416, ..dzīve0
Dzēsts profils
18. nov 2010. 18:01Labāk klusi sajust, jo vārdi dažkārt nesakrīt ar darbiem. Tad skrienot pa staciju visu laiku meklēs pareizo virzienu kur aizbraukt. Un tā pa apli.
Vasilijs P. 18. nov 2010. 17:57Rensteles Nosprostotas-nezinu,vai aboli.Vaicat R.Pauls.
Dzēsts profils
18. nov 2010. 17:46Tieši tā- nekas. Bet laime taču nav jāmeklē - tā ir mūsos , vienīgi vai katrs to spēj sajust, tas ir cits stāsts.
Dzēsts profils
18. nov 2010. 17:28Lili, nekas daudz nepaliek pāri, pārāk aizņemti ar skriešanu laimi meklējot.
Dzēsts profils
18. nov 2010. 17:22 Iemācīties pacietību - labi teikts.
Ļoti daudzi pat nezin, kas ir pacietība, viņiem šķiet, ka dzīvei jāizskrien cauri kā stacijai, bet kas paliek aiz šādiem skrējējiem....
Dzēsts profils
18. nov 2010. 17:01esmu par to, lai attiecībās valda saprāts
Dzēstss P. 18. nov 2010. 16:55Jāizdzīvo visa Emōciju gamma-lai arī apkārtējie jūt!:DDD