Nupat šī dziesma izskanēja pa rādžinu, dikti sen nebij dzirdēta, ļoti patīk, bet atrast neizdevās
izpildītāji Kokmuižas muzikanti.
Tad, kad atnāk nežēlīgs vējš,
Laime spēdas asfaltā dzēš,
Labi vēl ka pasaulē mīt
Do re mi, do re mi,
Naktī smagi kastaņi krīt,
Un būs rasas pieneņu rīts,
Bet to noslauka viens tavs labrīt,
Do re mi, do re mi
Do re mi skola ko dod,
Do re mi neaizlido,
Do re mi to vienīgā prot,
Do e mi, do re mi
Naktī smagi kastaņi krīt,
Un būs rasas pieneņu rīts,
Labi vēl ka pasaulē mīt
Do re mi, do re mi
Saule, mēness, zvaigznes virs mums,
Savus mūžīgos ceļus iet,
Labi vēl ka pasaulē mīt
Do re mi, do re mi
Atslegas vārdi: Do re mi0
Dzēsts profils
14. nov 2010. 00:20Ilgai gan feins dzejolītis.Ja man būtu spārni, kas zin kur atrastos ES!
Frēzija v. 12. nov 2010. 23:37Paldies
Dzēsts profils
12. nov 2010. 23:35Ja cilvēkiem būtu spārni,
Viņi aizmirstu savas mājas.
Spārni kā brīvība māna,
Skumjas paliktu tālas.
Atpūstos pilsētas ielas,
Un nami skumtu pēc sejām.
Laternas lūgtu putnus
Pabūt par gaismas ēnām
Draugus es meklētu naktīs
Zvaigžņotajās debesīs.
Jo zvaigznes krīt ļoti reti,
Neviens tās tāpat nenesīs.
/kodax/
Kāds naksnīgs motīvs līdz ar labasnakts vēlējumu ...