Dvēselei jābūt drosmīgai.Ir grūtāk saķert
prieka putnu nekā ļauties sāpju plūsmai.
Sāpes-tās ir mūsu dzīves visreālākā
sastāvdaļa,tās mūs pavada arī pret mūsu
gribu,bet prieks pašiem jārada.Dzīves krusts
mums tiek uzlikts,bet prieka puķe
jādēstī mūsu dārzā vai arī jāstaigā tāli
ceļi,lai to uzmeklētu.Parasti tā zied stāvā
nogāzē,un tikai bezbailīga roka to var noplūkt.
/Zenta Mauriņa/
šī dziesma manai sirdij liek pukstēt straujāk.
Atslegas vārdi: Attiecības38723
JĀNIS D. 16. nov 2010. 20:48gribetu ar tevi uzdejot
Mairita G. 13. nov 2010. 12:37Prieku var vairot,ja satiec gaišus cilvēkus savā ceļā.Tad arī cerība nezūd.
Vilks V. 13. nov 2010. 01:46Lielisks ieraksts blogā!
Ar Tavu atļauju papildināšu!
"Sāpes un skumjas pavada mūs ik dienas
un tikai cerības spēks spēj tās uzveikt,un dot vietu priekam!
Bet cik daudz spēka vajag,lai nosargātu šo cerību un neļaut tai zust!"
Mairita G. 12. nov 2010. 18:49Tikai viduvējība vienmēr ir formā./Viljams Somersets Moems./
JĀNIS D. 12. nov 2010. 18:47ja dziema laba un ari tu