Ne jau visi cilvēki ir tik spēcīgi lai izturētu vientulību.Tad arī samierinās ar retiem laimes mirkļiem.

Pamainīt var tikai to kas ļaujās maiņai.

Nu ja jau pat kukainītim.Izdevīgi jau jums pamainīt tos sieviešu tipus.Svētkiem un ikdienai.

Ari mazam kukainitim gribas papriecaties.kas dabigs,tas nav rupjs.Ir dazadi sieviesu tipi,bet tas tak ir normali.Nu tos pantinus labak neminesu.Mila miera labad.

Nokavēji.

Ceru,ka nepienāks laiks,kad sievietes skaitīs zīmuļus,bet vīrs būs tikai bērnu tēvs.Tad pasaule zaudēs sievietes skaistumu.

Saukt par tādu nenozīmē būt par "caurumu". Sieviete būs tāda kāda vēlas būt.
Gribēs būs mauka, gribēs un būs mīļums vienam un mīļa māte.

Godīgi sakot,sāku jau justies kā briesmīgs caurums.Nevienam gan vēl nepiedāvājos,bet ko var nākotnē zināt.Tevi nebaida,ja Tavu sievu arī kāds sauc par caurumu?

Kāds tam vispār sakars ar mīlestību, par to nemazs nerakstīju. Mans ir mans un tas ir "svēts"- ģimene, bērni, mājas utt. Ārpus visa tā ir tikai "caurumi". Turklāt, "caurumi" paši lec virsū, piedāvājās.
Pat te ir dzirdēts- ja mīļākais izvēlas mani, tad esmu labāka par sievu.
Tas ir ka "ordenis".

Bet ja kopdzīvē nav bērnu?Nevar būt,ka sievieti mīl tikai dēļ bērniem.

Sveša sieva (bērnu māte) ir tikai sieviete. Kamēr būs "caurumi", tikmēr vīrieši tos izmantos, jo sevišķi, ja pašas piedāvājās.

Tātad sievietei jākļust par bērna māti,lai viņu vairs neuzskatītu par caurumu.Bet kādēļ vīrieši bieži turpina meklēt caurumu.

Sieva- Bērnu māte.
Sieviete- Caurums.

Vienmēr esmu gribējusi saprast-ar ko sieva atšķiras no sievietes.Nekad neesmu izjutusi atšķirību.Var būt neesmu to sapratusi.Skaista dziesma.

Visu var ja grib, pat to, par ko pat nojausmas nav! Bet vai vajag gribēt?!
Johnny wanna live-

Manā dzejoļu izlasē ir viens dzejolis, kur atspoguļota tēva mīlestība pret bērnu. Šajā dzejolī ir parādīts tas, cik tēvs ir laimīgs uzzinot, ka viņam būs bērns. Tēvs ir gatavs pārmaiņām un saka saviem draugiem, lai izturas pret viņu savādāk, jo laiks iet uz priekšu un viņam tagad būs bērns. Kaut dzejolī tieši nav pateikts, ka tēvs savu bērnu mīl un mīlēs, tas ir parādīts tad, kad viņš saka:...un kurš nu ies birztalā cirst bērnam šūpļa liksti?” Dzejolī ir izmantoti dažādi mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi kā, piemēram, personifikācija: “Mūsu mūžu aizdzied smilšu graudi”, hiperbola “Bet zem zemes – kauli, kur vien rokam” un vēl citi
Andreja Baloža grāmatā “Araukārija” ir daudz dzejoļu par Krimu un turienes skaistajām vietām. Dzejā viņš ir aprakstījis cik tur ir skaistas dabas ainavas. Dzejolī “Učan-su” viņš aprakstā kādu ūdenskritumu, kas tek no klints. Dzejolī aprakstīt viss skaistais, ko viņš redz kāpjot šajā klintī. Andrejs Balodis piemin arī krāšņo Krimas kalnus. Kāds šī dzejoļa pants skan tā:
Tev nepārmetu spilgti daili,
Ne kalngalus, kas zilgmē gaist, -
Kļūst mīļāks man pat bērzu kailums
Un sniegos Gaiziņš necilais.
Šajās rindās Andrejs Balodis parāda īstu tēvzemes mīlestību un patriotismu.
Bet tagad es raudu
dvēselē...
Nespēju raudāt skaļi.
Tu neatgriezīsies - to zinu,
tam neticu.
Un tikmēr asiņo sirds.

Tu gribēji tā.
Es cenšos saprast.
Bet nevaru,
jo tu neesi šeit.
Šeit, kur mēs skumstam par tevi.
Paliec sveiks, aizgājēj.
Paliec sveika...

Nakts lietus piemirkušajos ceriņos.

Vēlos ieelpot lietu
Nest nakti dienā
Mūžam paturēt
Nakts lietus smaržu
Neaizmirst melnu pili
Uz melnas lapas
Saskatīt skaisto drūmajā
Ieelpot samirkušos ceriņus
Izelpot zvaigžņu starus
Uzsūkt meness pilnību
Nest nakti dienā

Interesanti,ko gan Nīče ar to ir domājis.

PA KO TAD TEMA