Es nesolu zelta naudu
Bet rudens zeltlapu sārtu
Un mīļus labus vārdus
Ko ziemas vakaros krātu.
Ja atnāksi reiz pie manis
Uz brīdi apstājies klusu
Varbūt caur labajiem vārdiem
Tu zeltu sadzirdēsi.
Ak tomēr par zelta naudu
Nav mūžā iegūstams viss
Nāc lēnām pār manu slieksni
Un klusumā apstājies.
Tu sadzirdēsi dziesmu
Par ceļu sirdi un māju
Un zeltā atmirdzēs vārti
Caur kuriem tu neaizgāji.
Anita Zvaigzne ...
Atslegas vārdi: dzeja attiecibas3
Lita F. 9. nov 2010. 15:17Kas pats šādi rīkojas, tas domā, ka pārējie arī ir tieši tādi. Mums katram sava pasaules uztvere un es no tā nav jākaunās! Piedodiet, bet es esmu Kristiete!!!
Dzēsts profils
31. okt 2010. 15:49Papīrs atļauj visu,var būt Dievs uz mēles,bet Velns sirdī!!!...
Lita F. 31. okt 2010. 14:11Paldies, Andi!!!
Tu esi mīļš cilvēciņš, taču ne visi ir tādi!!!
Tādēļ es par labestību ar mums, jums un visapkārt!!!
Dzēsts profils
31. okt 2010. 14:09Rītā pieceļoties vienmār pasaku.