līdz laikam, kad tas *karalienes tronis* sabrūk.. ppp

Starpiība nav nekāda, vai esi iemīlējusies, vai esi mīlēta, varas kārās ir un paliks varas kārās un to nekas nemainīs. Vīrieši to ļoti labi jūt, kura tēlo mīlestību , kura ir varas kāra un , kura ir patiesa.

Par to varu- muļķības, jo vienalga ir patīkamāk ierausties padusē, sēdēt, kuļčāt kājas un trauslai, ne visuvarošai un visuvarenai būt.
Bet būt karalienei- tas gan ir sassodīti labi. Un ne jau tikai tad, kad esmu iemīlējusies, bet arī visu to pastāvīgo laika mērvienību, kurā apzinos- eh, nu mīl taču  

itseviski tad , kad gul ar dibenu gaisa

Tas bij tik sen.........., bet nebij tur ne karalienes titula, ne varas, drīzāk jau varēja līdzināties putnam, jo katram taču it kā pieaug spārni  

..jā, piekrītu, viņa ir Karaliene savam vīrietim...bet par to varas izjušanu...Vai tā ir vara, ko izjūt iemīlējusies sieviete?...Es gan tā nedomāju...viņa vienkārši jūtas labi kā SIEVIETE!

iemīlējusies sieviete mīl,dievina savu mīļoto un izbauda viņa mīlestību ....vai pārņemot varu pār otru ir mīlestība nezinu gan

Varu piekrist, ja tas, kurš mīlestību sniedz, nav tas pats, kurā viņa ir iemīlējusies - tad varu viņa neslēpj :))))

To tu saki par sevi.Vai kā

nee ta saucas  pabasana zem tupeles

vinai ir vaidziga but skaista un maigai