Ir tik laba un viegla sajüta,kad saproti un pärliecinies,ka viss ir pareizi. Es par savu darbiņu prätoju. Laikam jau taisnība-īstajam darbam garäm nepaiesi. Kädu laiku biju par visiem 100%pärliecinäta,ka negribu büt vairs skolotäja. Viss iegrozījäs tä,ka atkal nonäcu skolä. Tik vecuma grupa cita-no 5.-12.klašu skolotäjas esmu kļuvusi par pirmsskolas un säkumskolas skolotäju. Lai kä es centos izvairīties no skolas,pretoties arī tai īsti nebija spéka. Laikam jau tä skolas büšana päräk tuva man. Un tas labi. Lai gan péc 3 gadu pärtraukuma pagaidäm tik 3. ménesi atkal esmu skolotäja,sajüta ir super. Godīgi sakot-esmu trakä laika trükumä(ģimene,skola,bérnudärzs un vél arī studijas pašai),tomér pärpilna täs pozitīväs enerģijas un sajütu,ko güstu no saviem audzékņiem. Ir tik superlaba sajüta,kad divgadīgs ķipars ieräpjas klépī,lai samīļotu savu skolotäju vai 4.klases audzinämie bérni pasaka,ka viņu skolotäja ir pati labäkä:) nu kä lai nejütos lepna? Un tad nav žél tä laika,ko atrauju sev,lai kaut vai vienkärši uzklausītu un parunätu ar bérnu.  Man ir ļoti veicies-uz darbiņu eju ar smaidu sejä un prieku sirdī:)