Raudāt, kad sāp sirds, un žēloties par grūtībām ir 2 dažādas lietas. Es savam dēlam nemācu tās muļķības par veču neraudāšanu, bet, ja viņš žēlojas, tad mums ir nopietna saruna par daudzko.

Nelasu, ko uzrakstījuši citi.

Puiši raud!!!!!
Viņu asaras dažbrīd..nav tās mūsu pavieglās..par sīkumiem.

Un- labi, ja viņi izraud, kad..sirds..raujas čokuriņā..

Es vienmēr cienīšu to sava dēla draugu, kuram klātesot, mans dēls naktī izraudāja sevi, pēc..pirmajām izirušajām attiecībām.

Ja..viņš nebūtu to izraudājis, vai..nē, tas nav rakstāms jaut.formā, jo- es zinu- viņam tālāk būtu bijis 250 miljoniem reižu grūtāk.

Vienmēr esmu teikusi, ka puikas neraud, arī tagad man viņi nekad nav sūdzējušies -  jau pieauguši. Man ļoooooti nepatīk vīrieši, kas sūdzās it īpaši par savām sievām  

Nekad gan neesmu tā audzinajusi puikas, bet šitāds domugājiens ir plaši izplatīts. Kā jau rakstīju- pavisam nesen ir sākusies jaunu  koncepciju ēra - kādam jābūt vīrietim un kādai- sievietei. Un daudzi ir apmulsuši un nesaprot, ko tad nu tagad mācīt un kā audzināt savas atvases.Vīrieša raksturojošās īpašibās vienmēr pirmajās vietās stāv- stiprums, izturība, rīcībspeja un sava viedokļa stingrība. Bet par emocionalitāti sākam runāt tikai nesen.

'Pašas tā audzinat un tad brīnaties no kurienes tie šausmīgie vīrieši???
Sievietes "savus'.... tā aizstāv ja kas tiek pārmests, ka pēc tam pašas netiek galā....
T

Kādā filmā, viens aktieris šai sakarā dikti labi pateicis-  mužčini neplačut, mužčini ogarčajetsja...