Cik forši pastrādājām dārziņā-pat uz mājām negribējās nākt.

                                                 
rudens
un bumbieres lapas
tumsā nospīd
kā sabērti ziedi
kaut kā dīvaini gaisma
no ielas laternas krīt
eju caur dārzu
kur sen jau beigušies lieti
domas aizklīst pie darbiem
ko nespēju apdarīt

ēnas
un lapu čaboņa reta
vējam pārskrienot
saausīties man liek
sastingstu mirkli
un atslābstu visa atkal
vakars tik silts
pavisam tuvu
man tiek

sēsties
kādi vairs lieli darbi
atpūsties vēlas pat domas
kas galvas kambaros mīt
vēlēšanās
pēdējās siltās naktis
nepalaist garām
cauri sev
aizvadīt