Viņa bija te . . . Es jutu
Viņas elpas pieskaršanos
lt kā vieglu jūras putu
Nemierīgo viļņošanos.
Tad es saucu, pēkšņi juzdams,
Kurp ik skaņu vēsma aiznes,
Un no jauna viss bij klusu.
Gaisos mirgoja tik zvaigznes.
/dzejoļa autors Jānis Ziemeļnieks/
Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38631, Attiecības38723
Dzēsts profils
13. okt 2010. 16:46
...viņš bija tik tuvu,tuvu,
viņa domas,skatiens
..ne vārdu,ne pieskārienu
tikai krāsainu putnu dziesmas
tikai sajūta ka esam viens vesels
šai sapnī gaistošā...
(Sandra)