Aizver savas acis,
Ienāc manā pasaulē.
Šeit ir smilšu pilis,
Kuras ūdens apskalo.
Tik never acis vaļā,
Lai sapnis turpinās.
Tas laimi atnesīs,
Skumjas aiznesīs.
Mūsus strīdus jūrā aizskalos,
Uz laimes salu aizpūtīs.
Brīnumbērns tās izlasīs,
Un visus strīdus apturēs.
Ienāc manā pasaulē,
Tavas acis mirdzēt sāks.
Prieka asaras raudāsi,
Jo raizes projām ies.
Pasaulē ir brīnumbērni,
bērni kas laimi nes.
Laimi bēdas spēj apvietot,
Mīlestību savienot.
Atver acis un pasmaidi,
ka esi kopā ar mani.
Neej projām vēl,
Durvis kopā jāaizslēdz.
Pasaules durvis aizslēgsim,
Realitāti aptvērsim,
Slēgsim reizē,
Jo tā ir mūsu pasaule.
/dzejoļa autors Raivis Raspopovs/
Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38631, Attiecības38723
Dzēsts profils
12. okt 2010. 19:45Skaists un mīlš dzejolis ...
Minka s. 12. okt 2010. 17:41Negribu tādu pasauli
Frēzija v. 12. okt 2010. 16:03..........un atslēgu iemetīsim jūrā, lai neviens tās neatslēdz
Dzēsts profils
12. okt 2010. 14:59Komentāru nav, skaisti.
Dzēsts profils
12. okt 2010. 14:40....