Saule kā pīlādža ķekars
Sarkana, sarkana riet,
Ļaundares salnas ceļā
Tavās sūrstošās domās
Asteres baltās vēl zied.

Pierimstas vakara vēji,
Apklustam sarunās mēs,
Aizdegas atmiņu sveces
Tavās un manās domās,
Iesāpot asterēs.

Saule sarkanā pīlādža gaismu
Iemet mums logā, pirms dziest,
Pusnaktī mēness dārznieks
Asteres apraudzīt ies.

Vaicās, vai bailēs no salnām
Asterēs slēpjamies mēs?
Klusēsim. Balta līs gaisma
Domās un dvēselēs.
/Skaidrīte Kaldupe/