Lēniem soļiem pār tīrumu rudens brien,
Maigām rokām lapām krāsainus brunčus sien..
Gadi ašiem soļiem naski projām skrien,
Rūgta vientulība neatlaidīgi virsū lien..
Atslegas vārdi: dzīve38631
Dzēsts profils
25. sep 2010. 22:23cilveekam ir jaaidibina patiesiiba par dziivi,kapeec dziivo,tad buus prieciigs praats arii ja riit buutu jaamirst!!!
Vilks V. 25. sep 2010. 20:40Vientulība-skumja lieta...
Bet rudens ir skaists.....
ance a. 25. sep 2010. 20:30Kāds tur rudens, pilnīgi saulaina un jauka atvasara,un tie gadi ,nu lai viņi skrien, vinī visiem skrien, ne tikai mums, es esmu tos pieņēmusi, cik ir tik visi mani......
Ārija x. 25. sep 2010. 20:18Tā gan nevajadzētu sevi noskaņot! Traki, ja tik drūmi jūties.
Dzēsts profils
25. sep 2010. 20:18ūja, ūja,nav tik ļauni , un ja tā vientulība līdīs virsū- dzīsim prom un neļausimies- jaiet dabā, cilvēkos, smelties pozitīvo, tā ir pa pa pilnam, vajag tikai atvērt acis!
Valdis m. 25. sep 2010. 20:02rudentins ir loti krasains un bagats virs nu sorudens biku nabadzigaks bet nekas izdzivosim
Alise .. 25. sep 2010. 20:00...nē, tā nu gan nav.!...Rudens ir skaists...un arī Dzīves rudenim piemīt sava neatkārtojamā krāsainība!