Mājupceļš
Veras mākoņi kā puķes lēnām vaļā,
Pāri zaļām kāpām skrien
Ceļa drēbju krokas tā kā aizvējā
Manu māju smaržas glabā vēl aizvien.
Vējš kā cepuri man aiznes projām bēdas,
Iejauc pēdas liedagā.
Lietus lāses loga rūtij pāri peld,
Un es raudu vējā tāpat no nekā.
Aizved mājās rieta debess sarkanā
Aizved baltais saules ceļš
Pusnakts debesīs man taku šo ceļ
Saulrieta ceļš, mājupceļš.
Dienas nogurums kā suns man uzticīgs
Vienmēr atrod mājas šīs,
Kur vēl tēva liktām spārēm sveķi pil
Mājupceļš, kur kalnā iet kā debesīs.
Aizved mājās rieta debess sarkanā
Aizved baltais saules ceļš
Pusnakts debesīs man taku šo ceļ
Saulrieta ceļš, mājupceļš.
Atslegas vārdi: bezsspeka0
Frēzija v. 17. sep 2010. 22:39Ļoti jauki
Dzēsts profils
17. sep 2010. 21:00
Dzēsts profils
17. sep 2010. 20:59
Ne puķes,
ne mantas-
es tev dāvinu laiku.
Gribi-
stundu, dienu, gadu
vai mūžu,
neprasi tikai mūžību,
tās nav nevienam.
Mūžība
ir nevienam nepiederoša,
kaut gan ar to mēdz
jokot,
apsolot mūžam
un mūžīgi mūžam.
Solīt jau var,
notikt tas
nevar.
Nemūžam
Mairita G. 17. sep 2010. 20:57Ne kur nav tik labi kā mājās.