Šoreiz Latvijas brīnišķīgā vietā, Ķīšezera krastā no 13.-15. augustam notika starptautiska netradicionālo metožu nometne, kurā piedalījās un savas metodes demonstrēja augstas klases pasniedzēji no Latvijas, Meksikas, Austrijas, Indijas, Igaunijas, Izraēlas, Itālijas, Lietuvas, Krievijas un ASV. Dalībniekiem bija iespēja dzīvot telšu pilsētiņā un apmeklēt nodarbības par simbolisku samaksu pēc brīvas izvēles. Tās norisinājās četrās teltīs vienlaicīgi no agra rīta līdz vēlam vakaram, kur pasniedzēji demonstrēja savas tehnikas. Vienas nodarbības ilgums bija apmēram divas stundas. Latvijā ir vairākas grupas, kuras nodarbojas ar dažādiem meditāciju veidiem, un šoreiz bija iespēja satikties un apvienoties domubiedriem. Meditācija ir sevis izzināšana, tā ir māksla atslābināties, apstādināt domas un ieklausīties sevī. Šajā komerciālajā pasaulē cilvēki ir pazaudējuši saiti ar pārveidoto dabu un meditācija sniedz sava veida attīrīšanos un dziedināšanos, bet pēc kāda laika nemanot pārtop par dzīves veidu.

Par meditācijas nometnē piedzīvoto padalījās mūsu žurnālam Sandra Terinka- dvēselē radoša personība ar brīviem uzskatiem, kura interesējas par visu netradicionālo, ir apavu modelētāja, sertificēta nutricioloģe. ”Ar meditāciju nodarbojos jau vairākus gadus, piedalos grupu nodarbībās, braukāju pa visu Latviju, tā ir manas dzīves neatņemama sastāvdaļa. Mantru vietā pielietoju latvju dainas, jo uzskatu, ka nav jākāpj kalnos, jānirst dzelmē, jābrauc uz svešām zemēm, lai atvērtos un izprastu sevi. Meditējot izzinu, sakārtoju savu iekšējo pasauli un pēc tam izjūtu iekšēju mieru .To nav iespējams aprakstīt, tas ir katram pašam jāizjūt.

Vienā no jogas meditācijām „Sveiciens saulei” - savienošanās ar dabisko gaismas avotu, kuru pasniedza igauniete, mani pārsteidza tas, ka, uzsākot nodarbību, debesis bija pilnīgi apmākušās un lija lietus, bet vadītāja teica, ka tūlīt sāks spīdēt saule, par ko lielākā daļa dalībnieku šaubījās. Taču visiem par pārsteigumu pēc meditācijas saule ne tikai uzspīdēja, bet sildīja mūs visu dienu.

Otrs brīnums bija holotropās elpošanas nodarbība, kur jākoncentrējas uz izelpu, jo ieelpa notiek neatkarīgi. Te man tika dota iespēja satikties ar aizgājējiem, aprunāties un pārliecināties, ka ar viņiem viss ir kārtībā.

Vēl gribu pastāstīt par leišu Gongiem, kurus spēlējot uz speciāliem planētu šķīvjiem, pat zvēri nākot klausīties. Šķīvji piekārti pie grieztiem un, sitot pa tiem ar speciālām vālēm, atskan īpatnējas skaņas, kuru pavadībā var doties kosmiskā ceļojumā, ko es arī darīju. No sākuma lidoju kā putns un apskatīju visu no augšas, tad pārvērtos par ūdens dzīvnieku, vēlāk skrēju pa džungļiem kā meža zvērs, bet, kad atvēru acis, man par izbrīnu pie manis bija atrāpojusi ķirzaka. To es iztulkoju kā zīmi, ka ir atnācis viedums. Sapratu, ka varu seansa laikā iztēlē transformēties par jebkuru dzīvu radību.

Neparasta tikšanās bija ar savu sargeņģeli, kurš seansa laikā lika sajust savu pieskārienu un parādījās cilvēka izskatā ar vairākiem lieliem spārniem. Uzzināju, ka ir tāda eņģeļu pilsētiņa, kur tiek ielaisti tikai izredzētie. Šo metodi mums pasniedza Maija Kadiķe un iemācīja, kā iekārtot altāri mājās un kā sazināties ar savu sargeņģeli. Tie ir vienmēr mums blakus un pacietīgi gaida, kad mēs lūgsim padomu, jo viņi ir gatavi jebkādai palīdzībai, tikai jāpalūdz, un tas ir tik vienkārši.

Pārsteidzoša tikšanās bija ar reinkarnācijas terapijas treneri Māri Dresmani, kurš iemācīja ieskatīties pagātnē un nākotnē. Mēs it kā tinām filmu uz priekšu un atpakaļ, pie kam bez speciālas sagatavošanās, apgūlāmies un vienkārši ļāvāmies notikumu apskatei. Es redzēju sevi mammas vēderā, tad kaut kad ļoti sen, braucot karietē, tērpusies senatnīgās drānās, tad savu aiziešanu un piecu gadu jubileju. Pie tam es varēju atrasties ķermenī vai būt kā vērotājs no malas. Varēju redzēt katru savas dzīves posmu, visu, ko vien vēlējos.

Pasniedzēja Fatima no Latvijas mums iemācīja uzzīmēt katram savu personālo mandalu, kas atspoguļo mūsu iekšējo būtību, mikro un makro pasauli.

Bija arī dinamiskās meditācijas, kas sastāv no vairākām daļām, kurās varēja ļaut vaļu visām emocijām. Apmēram pusstundu cilvēks skrien vai dejo, tad pusstundu smejas, tad pusstundu raud, tad pēdējais posms – ieklausās sevī, kas ir mainījies. Pēc tam iestājas pilnīga labsajūta. Vienu no šāda veida meditācijām „Mazā mistiskā roze” vadīja Agris Ginters, kurš bija atbraucis no Indijas. Šī meditācija aizdedzina svēto iekšējo uguni un iedarbina dabīgo enerģijas avotu.

Nodarbību starplaikos varēja baudīt dažāda veida mūziku un maltītes. Vieni no muzikantiem bija mūsu pašu Vītolu ģimene ar savām dvēseliski liriskajām dziesmām.

Bija iespēja arī skriet pa karstām oglēm, ko nelaida garām gandrīz neviens dalībnieks.

Bija vēl daudz interesantu nodarbību, tādas kā sirds čakras meditācija, kuras laikā mēs dejojot sūtījām mīlestību saviem tuvajiem un visiem, kuriem tā ir nepieciešama.

Pēc šīs nometnes visi bija smaidīgi un apmierināti, harmonijā ar sevi un dabu. Tāds arī bija mērķis, to es praktizēju savos projektos, caur kuriem varu palīdzēt cilvēkiem, šajos juku laikos ieklausoties sevī, saņemot atbildes un atjaunojoties šūnu līmenī. Tādēļ aicinu visus interesentus un domubiedrus satikties un piedalīties. Labprāt dalos ar savām zināšanām un iemaņām.

Visi mīļi gaidīti un aicināti.