Novēršās tie, kuri bija kopā ar tevi kāda noteikta iemesla- savu vajadzību un ērtību dēļ. Vai visi? Nepiekritīšu. Paliek kopā cilvēki, kuri ir patiesi ieinteresēti jūsu attiecībās- dajebkādās, ne tikai personīgajās.

Nu protams........

vieni mees shai dziivee ienaakam, vieni no vinas aizejam...nu tad var padomaat, ar ko to starpposmu pavadiit

Atbilde īsa un kodolīga :-priekš manis šādi cilvēki pārstāj eksistēt...
P.S.-Jebkurā krīzes situācijā kāds grib justies pārāks par vājāko un to arī izrādīt-un kāda gan šeit starpība-vai tas ticīgs vai ne.

moon martra,tu jau pati pateici atbildi-nosliecies uz  praktisko pusi...cilvēks ir tikai cilvēks ar saviem trūkumiem un egoistiskām nosliecēm uz praktisko pusi...un ,ja tas ir neticīgs cilvēks,tad tas viss ir dubultā...kapēc lai tavi draugi būtu savadaki?Pasaulīgiem ļautiņiem savs krekls ir tuvāks....tas viss pieder pie pasaules baušļiem...piedod viņiem un aizmirsti..

Inta -piekrīti ,es nebalstīšos uz Dieva teoriju,bet nosliekšos uz praktisko pusi.
Bija brīdis arī manā dzīvē-kad likās-viss -āmen -ko tālāk...
Cilvēki,kuri likās esam draugi...steidzās ar padomiem,pamācībām un ieteikumiem-kā labāk dzīvot,kur es skatījos agrāk,kāpēc neparedzēju........utt.
Bet man nevajadzēja tikai vārdus,-bet reālus darbus.........jo nez kāpēc visiem patika dot padomus ...........paši būdami pliki kā baznīcas žurkas.
Bet šodien šī situācija ir stipri mainījusies !!! -jo smaidu ES...un viņi ir izvēlējušies man netuvoties...
Man ļoti patīk šis teiciens:"Suns zin ko ēdis..."!!!

moon mantra-Dievs mums pasniedz roku un sirdi...un to dara atkal un atkal,lai izrautu no tās straumes,bet cik ir to,kas ņem to pretīm?!...nemaz nerunājot par līdzcilvēku padomiem...kamēr pats  nedabon punus pierē atziņa nenāk...   

Cilvēku viss ērtākā pozīcija-ir palaist cilvēku-lai peld pa straumi-da vienalga kāds ir un kas ar to ir noticis vai tālāk notiks!!!,-bet kāpēc to cilvēku nevar izraut no tās "straumes"-pasniedzot tam roku...

Nav tādu cilvēku,par kuriem varētu teikt-"tu neesi nekas".Par to ,ko katrs no mums ir sasniedzis ,vai nav sasniedzis savā dzīvē,-mēs varam izteikt tikai savas subjektīvās  domas...katram no mums ir jādzīvo un mēs dzīvojam savu izvēlēto dzīvi....un maksājam par savām kļūdām ar savu dzīvi.."...bet Dievs mīl visus vienādi  

...jā...tā nu tas ir, tad nu secinājums viens, lai izšķirotu savus "draugus" ir jākļūst par "neko" ...............

Tieši šādās situācijās"KAD TU NEESI NEKAS"-dzīve parāda kāds -kurš ir īstenībā.!

es nevarētu teikt par sevi ,ka kādreiz esmu bijusi -nekas ,bet ,kas attiecas ,ka man ir bijusi vajadzīga palīdzība un tad aizlaižas... tagad es izvairos un viss ...neredzu ,nedzirdu un man tie vairs neiksistē ,laigan vienmēr saku ,ja galīgs bads un bērniem pat nau maizītes ,tad akmeni gan maizes vietā nesniedzu ,ja lūdz...

Jā...tā jau pierasta lieta...pie "pilna galda" draugu netrūkst. Kad tā nav...nevienam neesi vajadzīgs un tieši šajos brīžos var atšķirt...liekuļus no patiesiem cilvēkiem, diemžēl situācijas mēdz reizēm mainīties...mainās lomas un tad...tad, ja iesi pie tā, kurš kādreiz novērsās no Tevis...viņam tas būs nesagremojams pārsteigums

izmantotaaji un zuupas!
besii taadi pimpaani! >:(