Var pieņemt otru cilvēku tāds , kāds nu viņš ir, un tas ir okey, ja attiecībās necenšās viens otru kardināli mainīt. Bet tas nenozīmē, ka jāpieņem tāpat kādi nodarījumi, vai izdarības no tā cilvēka puses , kuras nav pieņemamas. Nevajag arī sevi novērtēt zemāk , nekā otru. Vienkārši- ja nevari sadzīvot ar kaut ko, ir jāiet katram savs ceļš.

nereti tā piedošana ir tikai izteikta frāze.. bet iekšā vienalga  grauž..

..ir gan dzīvē situācijas, ka nākas pārkāpt tomēr pāri savam egoismam...tas ir ļoti, ļoti grūti, un vēl ir vajadzīgs gana ilgs laiks, lai spētu piedot....,bet  ja nepiedosi pa īstam, turpināt dzīvot būs dubult grūti........,tā kā ir atkārtoti jākļūst par egoistu, lai piedotu.........  

Nav gan, arī es par sevi šaubos...varu piedot nejaušu klupienu, apziņas aizmiglošanos, bet ne manis izmantošanu..

Galvenais - lai piedošana nav tikai tukši vārdi, tam jābūt emocionālam stāvoklim - un tas jau ir daudz grūtāk...te vajadzīgs laiks....