Drosi saki,jo citadi tu nekad neuzzinaasi,ko vinja atbildes....

..un galu galā, kā viņa var zināt,ka Tu viņu mīli!!.....mums te stāsti, bet viņai , kam to vajadzētu zināt, nevari pateikt... uz priekšu...vīrieti!!!

...Rīkojies kā īsts vīrietis un pasaki to viņai...kas ir bailes- tā ir iekšēja nedrošība no atteikuma?....bet, ja nepateiksi, nekad neuzzināsi...vai Tavām jūtām būs turpinājums...pateiksi, vismaz būs Tev skaidrs kā rīkoties tālāk!!!...tikai atceries, ja pateiksi..tas uzliek arī zināmu atbildību !!!..nevar vienu dienu mīlēt, ...divas jau par daudz!...

Jānogaida,var just,vai teikt,vai neteikt,ja baidies,tad zemapziņā jūti,ka būs atteikums.

bet pateikt vajag. kas neriskē tas nevinnē.

es vienrei atzinos,un pēc tam nožēloju...rūgti...

Nebaidies, pasaki viņai ko jūti.

skaties acīs un saki visu kā ir!

Tādus jautajumus neuzdod publiska telpā, ar to jātiek galā Tev pašam. Citi Tavu dzīvi nedzīvos.

Kaut kāds murgs................dažreiz man liekas, ka vīrieši kā tādas iemīlējušās 10 gadīgas skuķes ņemas! Un kādu atbildi tad Tu te gribi saņemt!!!

NO kā tad būtu jābaidās? No atteikuma- dzīvē visādi var sanākt, bet nav mirstamā vaina..Redzi, ja Tu baidies pat runat par jūtām, tad ko vēl darīsi ar kādiem pavisam nopietniem lēmumiem dzīvē- tāds bailulis damam ne visai iet pie sirds.

Ja tas ir Tavs jautājums,ko gribi uzdot kādai sievietei un viņai atzīties mīlestībā.....?Tad vispirms jau nepareizi dari ,ka to apruna publiski.
Bet ja vispārējs ,tad tiešam variantu ļoti daudz ,un tomēr sirds vienmēr pasaka ,kā rīkoties.

sanemt dusu un pateikt.

Tev jāizdara personīgs lēmums - personīgi atzītos, ja saņemtu tādu pašu atbildi - patiesi mīlētu, ja saņemtu atteikumu manī jūtas pret šo siev. personu pazustu, protams ja tā vēlētos draudzīgas attiecības mēs varētu turpināt, bet ja vēlētos mani pārstāt redzēt piekristu, ja saņemtu atklātu atbildi - sakarā ar ko, jeb variantu manā gadījumā ir daudz, jo tai kurai to piedāvātu būtu jebkurā gadījumā labāk...,atklāti - tāda nu ir tā dzīve

Svarīgākais ir izrādīt uzmanību, ja mīli, tad mīli, kas tev aizliedz to darīt...var jau uzreiz to vārdos arī nepateikt...ja būsi blakus, Tevi bez vārdiem sapratīs....

Saki tieši ! Nevis caur brillēm !Tas ir vis pareizākais gājiens un lēmums !

Ja cilvēks vienu reizi ir sastapies ar eksemplāru kurš par savi pienākumu uzskata pirmajā reizē vienmēr teikt nē......lai arī kā pats jūtas, tad var iestāties dziļš apmulsums un nevēlēšanās atkal mēģināt. Es esu tāds kurš otru reizi nekad neuzbāžas ar savām laipnībām........... Skaidrojums tam kāpēc veimaz man ir grūti uzsākt šāda veida sarunas.

Noskūpsti un pasaki, mmm, cik tas ir jauki
Kādēļ bail rīkoties, bail no atraidījuma?

Taa jau baidoties var palaist veejaa savu laimi,kas neriskee,tas nedzer sampanieti!Uz prieksu,tacu nekodiis.

Ja Tu vēl domā un šaubies , tātad nav vēl īstais brīdis vai īstais cilvēks ... Ieklausies sirdī , viņa pateiks , kad būs īstā , arī vārdi tad atnāks īstie paši no sevis ...