NAKTS.
Mēness gaisma jau ārēs
Aizslīd kā vēsma liega.
Burve - nakts laižas pāri,
Un noglāsta zilgo sniegu.

Pamales tumšās grēdas
Lēnām brīnumus raisa -
Mākoņi sudraba pēdas
Zīmē dzidrajā gaisā.

Tumšo domu ēnas
Pamazām zūd un bālē.
Svinīgi un lēni
Atklājas mums, kas tālē.

No kristālspodrajiem stariem
Noausto mēness tiltu
Pārslīd sapņu gari –
Un dvēselei kļūst tik silti.

Pasaku gaisma laistās,
Kā noburti veram acis...
Ir nakts šī brīnumskaista -
To vārdiem – nepasacīt...