Manuprāt, tādas cīnīsanās ir tikai totala necieņa pret mīļoto cilvēku- tur jau pašos pamatos ir neuzticēsanās , nevēlēšanās saprast un cienīt sava mīļotā cilvēka domas un izvēli, pat , ja tā sāpinā. Mīlestību nevar iegūt, ne krāpjot, ne melojot, ne slepkavojot, ne nomelnojot kādu. Tā var tikai atbaidīt dajebkādas jūtas un izpelnīties nicinājumu...

No mazliet cita skatpunkta raugoties-gan karā,gan mīlestībā viss ir atkarīgs no PAŠA ieroču IZVĒLES!Ir ieroči,(meli,nodevība,naids...)kurus,Tu minēji,..kas ne tikai  nenes uzvaru,bet var iznīcināt pašu!Savukārt-cieņa,uzticēšanās,prieks par otru ,mīlestība,tās tīrākajā nozīmē> ir tie īeroči,kas spējīgi glābt dvēseli!

Nn mazliet cita skatpunkta raugoties-gan karā,gan mīlestībā viss ir atkarīgs no PAŠA ieroču IZVĒLES!Ir ieroči,(meli,nodevība,naids...)kurus,Tu minēji,..kas ne tikai  nenes uzvaru,bet var iznīcināt pašu!Savukārt-cieņa,uzticēšanās,mīlestība,tās tīrākajā nozīmē ir tie īeroči,kas spējīgi glābt dvēseli!

Nesaprast man, Ilze, cilvēkus tādus.
Man šķiet, ne jau tas cilvēks, par kura, kā raksti, mīlestību un uzmanību cīnās, no svara, bet gan- panākt savu, par jebkādu cenu.
Tie ir cilvēki, ne tikai šajā lauciņā, man sveši, un, ja godīgi, biedē mazliet, kā vērši uz sarkanu lupatu.
Nē, neesmu tajā svara kategorijā, un mani biedē tāda veida apsēstība.

Ja kāds pieļauj , ka par viņu cīnās , tad viņš nemaz nav tā vērts, lai par viņu cīnītos ...   

Kam tāda Mīlestība vajadzīga, ja par   jācīnās, tad jau tur tās nemaz nav?