Mīlestība lūdza: «Bagātība, vai ņemsi mani līdzi?»
«Nevaru, man laiva pilna ar zeltu un sudrabu, tev te nav vietas.»
Tā nu Mīlestība nolēma lūgt palīdzību Lepnumam, kas drīz burāja garām brīnišķīgā laivā: «Lepnum, lūdzu, ņem mani līdzi!»
«Nespēju nekādi tev palīdzēt, Mīlestība,» atbildēja Lepnums, «šeit man viss ir tik perfekts, tu vēl kaut ko sabojāsi.»....
....Mīlestība jautāja Skumjām, kas kuģoja garām: «Skumjas, lūdzu, ļaujiet man doties jums līdzi!»
«Ak, Mīlestība,» atbildēja Skumjas, «mani māc tādas skumjas, ka vēlos būt viena.»
Arī Labais Garastāvoklis nobrauca cieši garām Mīlestībai, taču bija pārāk apmierināts, lai dzirdētu tās palīgā saucienus.
Pēkšņi kāda balss ierunājās: «Nāc, Mīlestība, ņemšu tevi līdzi.»
Tas bija kāds sirmgalvis. Mīlestība jutās tik pateicīga un laimīga, ka aizmirsa pajautāt večuka vārdu. Kad beidzot abi bija nonākuši krastā, večuks spēji nozuda.
Mīlestība tikai tagad saprata, ko viņš tās labā izdarījis un jautāja Zināšanām: «Zināšanas, vai varat man atklāt, kas īsti bija tas, kurš man palīdzēja?»
«Tas bija Laiks,» atbildēja Zināšanas.
«Laiks?» ieinteresēti jautāja Mīlestība.
«Kāpēc gan Laiks man būtu palīdzējis?»
Zināšanas viszinoši atbildēja: «JO TIKAI LAIKS RADA IESPĒJU SAPRAST, CIK SVARĪGA IR MĪLESTĪBA IKVIENA DZĪVĒ".!!!