Vērotājam nepieciešama vienatne un izolētība. Šajā nolūkā viņš uzceļ ap sevi neredzamu sienu, kurai cauri neviens nespēj izkļūt. Šajā teritorijā šis cilvēks ir pilnībā ''apgādāts ar resursiem"', pašpietiekams un neatkarīgs. Vērotājs neļauj nevienam un nekam pienākt pārāk tuvu, bet izvēlas vienaldzības nostāju, kad nekas nav sevišķi svarīgs, izvairās no dziļākas saskarsmes. Lai nebūtu jāriskē ar iespējamu atkarību, savrupais Vērotājs ir pat gatavs atteikties no situācijām, kas potenciāli sniegtu baudījumu.    Vērotājs noteikti dod priekšroku darbam vienatnē, viņam nepatīk grupu pasākumi. Viņš nekad nebūs nedomājošs robots. Viņam galvenais ir paša patstāvīgā pieredze.   /Malkoms Godvins./