Cilvēks nemaz tā netiecās uz savām beigām,visulaiku saka man rīt būs tas...
Katrai tautai ir sava izpratne par nāvi.
Vecie cilvēki saka"apsoli man ka ābelīti necirtīsi nost",redz mēs pat gribam lai pēc mūsu nāves kāds dzīvotu pēc mūsu pēdējās gribas.
Kad biju maza domāju,ai man līdz tam vēl tālu,tagad visu redzu savādāk,bet kapliču nopirkusi vēl neesmu.

Anton, atvainojos- Kalnkazinam

Ne tikai šim notikumam pienācīgi jāgatavojas.
Ir daudz citu, ne mazāk nozīmīgu, kam gatavoties. Atceros savas meitenītes 18, kurus uztaisīju kā .. spēli, pēc kartes, motorlaiva un ugunsdzēsēju mašīna lai tika iesaistītas.Un šo jubileju viņai neatņems neviens.
Un tāpēc piekrītu Antonam Kalnkaziņam pilnībā!!
Jā, ir jāsakārto savas lietas, bet- dzīvot, gatavojoties tai skaistajai aiziešanai??Nē.

ne tikai senatnē ,bet arī šodien daudziem zināms,ka piedzimstam šajā pasaulē daudzas reizes

...tāpēc jau viņi arī bija gudrie...tas kā beigsies mūsu šīs dzīves gaitas,būs sākums mūsu nākamajai dzīvei...arī nomirt ir jāprot...ar skaidru prātu un apziņu...

Var gadīties, ka rakstot paliec pusvārdā, tāpēc labāk dzīvot šodien un tagad, bet rakstīt un apcerēt sevi pēc nāves, tas laikam tikai ķēniņu un karaļu hobijs!

Ja katrs zinātu, kad ir viņa pēdējā diena...un kas mūs sagaida tur...varbūt neviens vairs negribētu palikt te...Dzīve ir grūta un domājot par dzīvi tur, varbūt tā ir daļēja atiešana no problēmām un grūtībām kas ir šeit? Varbūt tas ir ceļš,kas jāiziet mums te, lai saprastu kā dzīvot tur? Ir daudz neatbildētu jautājumu uz kuriem mēs atbildi tāpat neuzzināsim...

Par ķēniņiem ievēlēja pašus gudrākos un viedākos (sava laika un valsts) cilvēkus,kuri(atšķirībā no mūslaikiem)domāja par savu valsti un tautu.

vajag jau gan un tāpēc saka ,atvadies ar mīļu vardu ,katru reiz ,kad pamet mājas slieksni ,ar skūpstu ar maigumu ar labu vārdu

Ne jau par gaušanos šeit iet runa, bet par pašsaprotamu un swinīgu notikumu, kuram wajag pienācīgi sagatawoties...

vai tiešām jāapcer................ mēs jau zinām , ka beigas pienāks vai agrāk vai vēlaķ, vai tāpēc ir pus mūža jāvelta priekš gausšanās par neizbēgamo...

dzilja doma bet ja godigi mazliet bezjedziga soory