Cik cilvēcības savos bērnos ieliek, tādu devu arī saņem pretī...

Kā pats pret to attieksies, tā arī tev atnāks atpakaļ. Nu sarežģīta tā dzīve, un attiecības. Kādi nu izaug, tādus jāņem par labiem, tos cilvēkus. Nu iedomājieties situāciju, ja māte bērniem skandina kopš agras bērnības - Bērnu maize augstā plauktā stāv! Tad jābrīnās būtu, ja tā tomēr tur nestāvēs beigās!

Moon, kas tad Tev uz nerva uzkāpa pa brīvdienām, ka tik cerīgas domas pa galvu jaucas? Bet ja nopietni, to visu jau var piedzīvot nemaz vecumdienas  negaidot. Pareizi dzīves spēles kauliņi neuzkrīt, un aiziet...

  Gadās arī tā...

,,man meita vienmēr atgādina..,,mammu!!!uzvedies labi ja ne vecumdienās vilkšu tevi uz mežu,,..... ..bet ja pa nopietno.....hmmmmm visas šīs lietas neizbēgamas..izņemot tiesas darbus un nabagmāju..bet nāve ir neizbēgama...bet par vientulību vecumdienās..es esmu padomājusi..man būs mājiņa meža vidū..es audzēšu marihuānu..un mazmazbērni vienmēr būs ciemos pie manis ar bariņu draugiem

Nezinu,bet notiek. ..skumji....