es katru dienu, cinos ar domu, man ir  depresija, bet tad ceļos un eju tālāk darboties, viss aizmirstas...

         No pieredzes zinu, ka jāturās pretī, cik vien iespējams... Galvenais nepadoties...

  Man palīdz peldēšana un braukšana ar riteni...

Kad spēka nav skumt,
kad spēka nav nīkt
es izrauju to ar saknēm
izrauju sakostiem zobiem, tā lai sāp, lai sūrst
Tā  lai jūtu, ka vēl DZĪVOJU!!!

Ar mēru viss ir labi.Arī dabā ir saulainas dienas,lietainas,slikti ja kads no procesiem ieilgst...   

tieši  šobrīd ar  mani  notiekās........ ne  saprast  ar  ko  iesākt..lai  nebūtu.

man tā ir diezgan bieži un arī es uzdodu tādu pašu jautājumu...
Diemžēl, es šo laiku vienkārši izdzīvoju,,,cenšos nomierināties, sakārtot domas un ar sevi aprunāties un pastaiga arī nenāk par skādi! jāmēģina atrast dzīvē kko kas tev sagādā prieku,,,
Saprotu tevi,,,tas viss ir grūti,,,
dzīvo ar domu ka šīs sajūtas pagaisīs...iedomājies sevi tajā posmā, kad jau viss būs labi!