Man patīk dejot ar vēju
Tā nepiespiesti un brīvi,
Tad varu pa īstam priecāties
Un izjust savu krāsaino dzīvi.
Man patīk starp puķēm atrasties
Un sajusties vieglai un cēlai,
Man patīk ar bitēm saprasties
Līdz vakara stundai vēlai.
Un tad ar zvaigznēm spēlēties,
Ar mēnesi sarunāties,
To patieso vieglumu vēlēties
Un droši uz zemes atrasties!
Atslegas vārdi: dzeja18355
Dace M. 29. mar 2010. 12:06Foršs dzejolītis.
.
Frēzija v. 27. mar 2010. 14:39
Visus tas jau skāris īstais vēl priekšā!
vienkārši E. 27. mar 2010. 14:24Darīts! PALDIES!
Minka s. 27. mar 2010. 14:21SUPER SKAISTS PANTIŅŠ, tikai jānomaina DIVI VĀRDIŅI: Trešajā rindiņā vārdiņu KAD,uz TAD un pēdējā ridā vārdu STĀVĒT uz ATRASTIES. Jēga gandrīz nemainās, bet RIFMOJUMS uzlabo dzejoļa uztveri. IVATIŅ, TU nopelnīji ne vienu,bet veselas 3 puķītes APSVEICU!