Reiz, sensenos laikos, tāltālā zemē, daiļa, neatkarīga, pašpārliecināta princese nejauši uzskrēja vardei, kas sēdēja pārdomādama ekoloģiskos jautājumus nepiesārņota dīķa krastos, zaļojošā pļavā,princeses pils tuvumā...
Varde ielēca princesei klēpī sacīdama:
- Princese, mīļā, viens kaislīgs skūpsts no jums un es pārvērtīšos foršā princī.. un tad mēs apprecēsimies, iekārtosim pie tevis, pilī, māju, kur tu man gatavosi debešķīgas maltītes, tīrīsi manas drānas, bērnus radīsi un audzināsi, un, to darot, allaž būsi pateicīga un laimīga...
Princese ielūkojās dziļi, dziļi vardei acīs...
Tovakar vakariņās,tiesādama varžu kājiņas,princese klusi ķiķinot teica:
- Es, pie velna, gan tā nedomāju!