Tik daudz ir labu vārdu sirdī,
Bet lūpās iekrīt pelēks tāds
Un ilgi nebeidz tevi tirdīt-
Kā rudens lietū pamests zārds.
Un tad tu pārdzīvo un solies:
Būs īstie vārdi nākamreiz,
Bet citā brīdī atkal vilies-
Lūk,izsprūk vārds tik nepareizs!
Tad domājām-kas ikdienu ir jutis,
Tam grūti labi vārdi most:
Kad bango jūra,virspusē zied putas,
Bet pērles paliek pašos dziļumos.
Atslegas vārdi: dzeja18355
ginta k. 13. mar 2010. 16:11Baltais mijās ar melno.
Dzēsts profils
13. mar 2010. 15:34
Tas tev, ai, vai kā esam noilgojušies pēc tā .............................
Dzēsts profils
13. mar 2010. 10:20
Dzēsts profils
13. mar 2010. 10:20Ja šis ir Tavs dzejolis,tad tiešam-ļoti labs!
Dzēsts profils
13. mar 2010. 07:54smuki teikts.