Reiz tuksnesī dzīvoja smilšu graudiņš.
Tas bija mazs punktiņš starp miljoniem citu.
Kādu rītu smilšu graudiņu uzrunāja saule.
„Es spīdu tikai tev," saule teica.
„Kā tas var būt?" neticīgi vaicāja smilšu graudiņš - „Es taču esmu tik nenozīmīgs!"
„Ja tu nebūtu kāda mīlestības vērts, tevis nebūtu vispār," atbildēja saule
Atslegas vārdi: Dzīve38631
Dzēsts profils
5. mar 2010. 11:18Kāds mazs graudiņš var pārtapt par lielu stūrakmeni !
Dzēsts profils
5. mar 2010. 10:16atkal viens graudiņš izcēlies
Dzēsts profils
4. mar 2010. 22:18
Dzēsts profils
4. mar 2010. 20:58...un tā saule runājas ar katru graudiņu, bet tu te tuksnesī gaidi un domā, kad būs mana kārta?
Laila N. 4. mar 2010. 20:48Cik labi to apzināties!
Dzēsts profils
4. mar 2010. 20:31Labs. Viens no maniem mīļākajiem pleca jeb uzmundrinājuma vārdiem draugam.
Dzēsts profils
4. mar 2010. 20:08Bet es taču zināju, es taču to jutu, vo vellos.
Dzēsts profils
4. mar 2010. 20:04baigi labi, uzreiz smaids sejā parādijās
Dzēsts profils
4. mar 2010. 19:59...............bet tuksnesis nav vientuļš............
Alla T. 4. mar 2010. 19:59Vai tasir vajadzīgs?
Es saku - ir - !!!
Un bez tā Tev neiztikt
Tāpēc mīlēt ir patīkami
Kaut no tā Tev rodas problēmas!
Necenties no tām izbēgt,
Bet ej tām pretī!!!
Un mīli kādu!!!