Vētras gaidās..
28. feb 2010. 20:54
Visu dienu gaidīju vētru, solīja lielāko vētru, kopš sazincik ilgiem laikiem. Nesagaidīju. Ak, es nejaukā! Vētra taču mēdz postīt. Bet es gaidu, jo tas ir spēks, kas valdzina, fascinē. Tomēr vakars ir rāms, tikai vējš ložņā pāri sētām, žogiem un mūriem, ieskatīdamies mūsu logos,piesitot pie loga rūts, kā ķircinādams... Varbūt vēl tomēr būs?
Komentāri (6)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
4. mar 2010. 12:25Dažkārt zibens arī nāk no skaidrām debesīm !
Laila N. 1. mar 2010. 11:44Leonīd, nu re kā - nebija
Minka s. 1. mar 2010. 01:14Ejat mierīgi gulēt, ja būs vētra es Jums pazvanīšu.
Laila N. 28. feb 2010. 22:15Ilona, Nu tieši tas, kas vajadzīgs, ne jau nu katru dienu, bet vajag! Vajag, lai izpurinātu putekļus,ieraudzītu tās emocijas dabā un sevī! un ko tu dullam padarīsi? Ejam un meklējam vētru
Dzēsts profils
28. feb 2010. 22:10Laila, pilnīgi apzinos, ka mēs- sievietes, spējam sacelt vētru tūlīt un tagad, ja tik ir gribēšana
Es rudenī vētras gaidās braucu uz Liepāju. Pēc tam domāju,- nenormālie vecāki- paši ķerti un bērnus velk līdzi. Ufff, -tās krāsas un dabas emocijas, kuras jau pa ceļam Pāvilostā un Jūrkalnē sastapām- fantastika! Un Liepāja- vējš, lietus, zeme ar debesīm kopā un Ziemeļu fortu noslēpumainie silueti. Sajūtas- mazliet baisas, bet- tik vajadzīgas. Un- paliekošas. Visi kopā- pretī vētrai. Zini, reizēm der.
Dzēsts profils
28. feb 2010. 21:10Ja arī būs, tad tikai glāzē.....